Monthly Archives: July 2016

Naudas uzkrāšanas veidi

Pašlaik aktuāls jautājums ir par to – kā visefektīvāk uzkrāt naudu un protams vai uzkrājot naudu ir iespējams nopelnīt? Pavisam droši varam teikt, ka mūsdienās naudas uzkrāšanas veidi ir dažādi, to nebūt nevar salīdzināt naudas krāšanu zeķē, jo naudas uzkrāšanas veidi parasti tiek saistīti ar iespēju nopelnīt.

Viens no populārākajiem noguldīšanas veidiem ir – parasts krājkonts. Šis ir pats efektīvākais veids, ja vēlaties uzkrāt konkrētu naudas summu, vai arī vēlaties atlikt savu naudu, ja Jums ir vairāk līdzekļi, nekā taisāties iztērēt. Šādiem gadījumiem ir domāts krājkonts – tas ir beztermiņa un to ir iespējams papildināt jebkurā laikā. Tieši tā pat, savā krājkontā varēsi uzglabāt savus brīvos naudas līdzekļus, piemēram – neparedzētiem izdevumiem, bet lai izņemtu naudu no krājkonta ir nepieciešams 3 dienas iepriekš to paziņot, iesniedzot konkrētu pieteikumu. Atvērt krājkontu var praktiski jebkurš, jo uzkrājamā summa parasti ir sākot jau no viena eiro. Tāpat krājkontam ir neierobežots iemaksu un izmaksu skaits un ir iespējams veikt automātisko pārskaitījumu no Jūsu pašu norēķinu konta.

Daudzi vecāki saviem bērniem izvēlas pilngadības depozītu un tam parasti ir viens mērķis – tiklīdz bērns sasniedz 18 gadu vecumu, viņš tiek klāt pie noguldītās summas, lai tālāk ar to varētu rīkoties, parasti vecāki šo pakalpojumu izmanto, lai bērns sasniedzot 18 gadu vecumu jau spētu izvēlēties, kādā augstskolā tas ies, vai arī sāks nodrošināt sevi un dzīvot patstāvīgu dzīvi. Šis ir ļoti individuāls jautājums, taču ļoti populārs uzkrājuma veids Latvijā. Pats interesantākais ir tas, ka noguldījumu var veikt ikviens, tas neko nemaksā un uzkrājuma kontu var papildināt par jebkādu summu. Šo uzkrājuma veidu ir ļoti viegli papildināt no interneta bankas, taču pats galvenais nosacījums, bērns to saņems tikai tad, kad viņš sasniegs 18 gadu vecumu. Īsāk sakot šis depozīts tiek saukts par pilngadības depozītu un tas ir ilgtermiņa pasākums, kuru Jūs varēsiet atvērt tikai un vienīgi uz sava bērna vārda. Šī ir superīga iespēja, jo bērnam nezinot, pēkšņi to varēsiet uzdāvināt uz 18 gadu jubileju. Tāpat šim depozītam mēdz būt izdevīgas procentu likmes un to var papildināt jebkurš cilvēks, ģimene, brāļi māsas, paziņas un kaut vai tavs kaimiņš, ierobežojumu tam nav.

Pie uzkrājuma veidiem tiek pieskatīts arī termiņnoguldījums, taču šis pakalpojums parasti tiek izmantots, lai nopelnītu kādu naudas stiebriņu, taču arī termiņnoguldījumi ir lielisks veids, kā uzkrāt savu naudu, tas protams nepārspēs krājkonta iespējas

Ar termiņnoguldījumu varat būt drošs, ka Jūsu nauda tiks uzglabāta drošā vietā, tieši tā pat, Jūs par šādu darījumu saņemsiet papildu ienākumus jeb noguldījuma procentus. Taču ņemiet vērā, ka šis nebūs bizness ar ko varēsiet nopelnīt sev tik ļoti patīkamos procentus. Termiņnoguldījumi tiek saistīti ar drošības sajūtu un pārliecību, ka Jūsu nauda atrodas tik tiešām drošā vidē. Termiņnoguldījumu parasti var veikt sākot no viena mēneša, beidzot ar diviem gadiem, taču šie termiņi ir ļoti atšķirīgi no Jūsu izvēlētās bankas. Tieši tāpat katra banka piedāvā savus procentus, taču atcerieties – ja bankā nenoguldāt miljonus, tad jēga no šāda veida pakalpojuma nebūs ne kāda, tas protams ir attiecināms uz to, ja vēlaties tikai nopelnīt. Taču ja vēlaties, lai jūsu naudiņa atrastos tik tiešām drošās rokās, tad šāda veida risinājums Jums būtu tieši laikā.

Advertisements

TOP profesijas, kuras slēpj visvairāk stresa

Kas ir stress? Latvijas Universitātes vietnē sadaļā Personības resursi un riski sacīts, ka stress ir „neatbilstība, līdzsvara trūkums starp situācijas prasībām un tiem mūsu resursiem un spējām, kas mums piemīt, lai tiktu galā ar notiekošo. Tā ir dabīga atbildes reakcija situācijā, kad  piedzīvojam pārāk lielu spiedienu”. Starp stresa izpausmēm minētas šaubas par sevi, vēlme padoties, izjūta, ka tu nevienam nepatīc, vāja koncentrēšanās spēja, aizmāršība, domu klejošana, apjukums, dusmas/viegla aizkaitināmība, bailes, trauksme, traucēts miegs, galvassāpes, murgi un citi. Taču ir arī labā ziņa: stresu nerada tas, kas notiek ar Jums, bet gan Jūsu attieksme pret notiekošo. Pat brīžos, kad, šķiet, emocijas tūlīt gūs virsroku, stresu var regulēt, mainot domāšanu.

No šāda viedokļa raugoties, nav profesiju, kurās stress būtu sastopams biežāk, kā citās, jo visu var noregulēt ar prātu jeb, kā saka Renārs Kaupers, viss ir Tavā galvā.

Ir virkne arodu, kuru veicēji drīkst pensionēties ātrāk – tātad valsts noteikusi acīm redzamus atvieglojumus tiem, kuri strādā kaitīgos apstākļos. Tiesību uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem (t.i., no agrāka vecuma kā vispārējā gadījumā) ir virknei profesionāļu, kas nodarbojušies veselībai kaitējošām profesijām. Vecuma pensiju aprēķina saskaņā ar likumu Par valsts pensijām. Tomēr tiek uzskatīts, ka arī citas nodarbošanās slēpj sevī veselības apdraudējumu. Un stress, ārstiem liekas, ir tikpat nežēlīgs veselības bojātājs kā „īstās” slimības. Ir tikusi apspriesta iespējamā skolotāju priekšlaicīga pensionēšanās, kura atvieglotu vecuma pensijas iegūšanu, skolotāju gadījumā tie būtu 60 gadi, kad varētu pretendēt uz 80% no pensijas apmēra. Taču arī tāda profesija, kā, piemēram, darbs būvniecībā tiek saistīts ar augstu stresa līmeni.

Ko mēs varam darīt, lai pasargātu sevi no stresa sekām? Vispirms – sekot iepriekš teiktajam un kontrolēt savu attieksmi pret darāmo darbu, tajā sastopamajām situācijām un cilvēkiem. Minēsim piemēru ar vecākiem, kuri atnākuši uz lielveikalu ar bērnu. Bērns grib konfekti, taču vecāks viņam to liedz. Mazulis kļūst niķīgs, sāk uzvesties skaļi, vecāki izjūt kaunu, iepļaukā bērnu, un no emocionālā viedokļa rodas grūti kontrolējama situācija. Taču, ja atceramies, ka arī citiem vecākiem gadās līdzīgas situācijas, vai arī protam bērna uzmanību novērst citā virzienā, apstākļi kļūst vieglāk panesami. Esam paskatījušies uz notiekošo no cita skatpunkta, mainījuši savu attieksmi. Teiksiet, ka pieaugušu cilvēku vidē nevar rīkoties kā ar bērniem, un Jums būs taisnība. Tomēr ir paņēmieni, kas rosina uztvert veselīgāk tieši savu darba vidi, piemēram, Trevisa Bredberija (TravisBradberry) ieteikumi, kā pārvarēt stresa situācijas. Sandjego Universitātē Kalifornijā doktora grādu klīniskajā psiholoģijā ieguvušais Treviss Bredberijs apgalvo, pamatojoties uz pētījumiem, ka kaitinošu cilvēku ietekme uz mūsu smadzenēm ir tikpat graujoša kā negativitātes impulsi. Tāpēc ir pēc iespējas jāizvairās no šādu ļaužu varas pār mūsu prātu. Bredberijs min dažādus ieteikumus: savas līdzdalības noteikšana, gudra strīdēšanās, pacelšanās pāri konfliktiem jeb emocionāla distancēšanās, savu emociju apzināšanās, pašam savu robežu izvēle, koncentrēšanās uz sasniegumiem, nevis kļūdām, izvairīšanās no negatīva pašvērtējuma, atbalsta meklēšana ārpus konflikta zonas un citi. Bredberijs iesaka iesaistīties emocionāli tikai tik tālu, cik Jūs pats to vēlaties un līdz sevis noteiktām robežām – to palīdzēs izdarīt Jūsu atmiņa (tas, cik Jūs mācības gūstat katru reizi no tikšanās ar noteiktiem cilvēkiem), savu emociju atpazīšana (Jūs zināt, kas izraisa Jūsos nervozitāti, un izvairāties no tā) un sabiedroto iesaistīšana.