TOP profesijas, kuras slēpj visvairāk stresa

Kas ir stress? Latvijas Universitātes vietnē sadaļā Personības resursi un riski sacīts, ka stress ir „neatbilstība, līdzsvara trūkums starp situācijas prasībām un tiem mūsu resursiem un spējām, kas mums piemīt, lai tiktu galā ar notiekošo. Tā ir dabīga atbildes reakcija situācijā, kad  piedzīvojam pārāk lielu spiedienu”. Starp stresa izpausmēm minētas šaubas par sevi, vēlme padoties, izjūta, ka tu nevienam nepatīc, vāja koncentrēšanās spēja, aizmāršība, domu klejošana, apjukums, dusmas/viegla aizkaitināmība, bailes, trauksme, traucēts miegs, galvassāpes, murgi un citi. Taču ir arī labā ziņa: stresu nerada tas, kas notiek ar Jums, bet gan Jūsu attieksme pret notiekošo. Pat brīžos, kad, šķiet, emocijas tūlīt gūs virsroku, stresu var regulēt, mainot domāšanu.

No šāda viedokļa raugoties, nav profesiju, kurās stress būtu sastopams biežāk, kā citās, jo visu var noregulēt ar prātu jeb, kā saka Renārs Kaupers, viss ir Tavā galvā.

Ir virkne arodu, kuru veicēji drīkst pensionēties ātrāk – tātad valsts noteikusi acīm redzamus atvieglojumus tiem, kuri strādā kaitīgos apstākļos. Tiesību uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem (t.i., no agrāka vecuma kā vispārējā gadījumā) ir virknei profesionāļu, kas nodarbojušies veselībai kaitējošām profesijām. Vecuma pensiju aprēķina saskaņā ar likumu Par valsts pensijām. Tomēr tiek uzskatīts, ka arī citas nodarbošanās slēpj sevī veselības apdraudējumu. Un stress, ārstiem liekas, ir tikpat nežēlīgs veselības bojātājs kā „īstās” slimības. Ir tikusi apspriesta iespējamā skolotāju priekšlaicīga pensionēšanās, kura atvieglotu vecuma pensijas iegūšanu, skolotāju gadījumā tie būtu 60 gadi, kad varētu pretendēt uz 80% no pensijas apmēra. Taču arī tāda profesija, kā, piemēram, darbs būvniecībā tiek saistīts ar augstu stresa līmeni.

Ko mēs varam darīt, lai pasargātu sevi no stresa sekām? Vispirms – sekot iepriekš teiktajam un kontrolēt savu attieksmi pret darāmo darbu, tajā sastopamajām situācijām un cilvēkiem. Minēsim piemēru ar vecākiem, kuri atnākuši uz lielveikalu ar bērnu. Bērns grib konfekti, taču vecāks viņam to liedz. Mazulis kļūst niķīgs, sāk uzvesties skaļi, vecāki izjūt kaunu, iepļaukā bērnu, un no emocionālā viedokļa rodas grūti kontrolējama situācija. Taču, ja atceramies, ka arī citiem vecākiem gadās līdzīgas situācijas, vai arī protam bērna uzmanību novērst citā virzienā, apstākļi kļūst vieglāk panesami. Esam paskatījušies uz notiekošo no cita skatpunkta, mainījuši savu attieksmi. Teiksiet, ka pieaugušu cilvēku vidē nevar rīkoties kā ar bērniem, un Jums būs taisnība. Tomēr ir paņēmieni, kas rosina uztvert veselīgāk tieši savu darba vidi, piemēram, Trevisa Bredberija (TravisBradberry) ieteikumi, kā pārvarēt stresa situācijas. Sandjego Universitātē Kalifornijā doktora grādu klīniskajā psiholoģijā ieguvušais Treviss Bredberijs apgalvo, pamatojoties uz pētījumiem, ka kaitinošu cilvēku ietekme uz mūsu smadzenēm ir tikpat graujoša kā negativitātes impulsi. Tāpēc ir pēc iespējas jāizvairās no šādu ļaužu varas pār mūsu prātu. Bredberijs min dažādus ieteikumus: savas līdzdalības noteikšana, gudra strīdēšanās, pacelšanās pāri konfliktiem jeb emocionāla distancēšanās, savu emociju apzināšanās, pašam savu robežu izvēle, koncentrēšanās uz sasniegumiem, nevis kļūdām, izvairīšanās no negatīva pašvērtējuma, atbalsta meklēšana ārpus konflikta zonas un citi. Bredberijs iesaka iesaistīties emocionāli tikai tik tālu, cik Jūs pats to vēlaties un līdz sevis noteiktām robežām – to palīdzēs izdarīt Jūsu atmiņa (tas, cik Jūs mācības gūstat katru reizi no tikšanās ar noteiktiem cilvēkiem), savu emociju atpazīšana (Jūs zināt, kas izraisa Jūsos nervozitāti, un izvairāties no tā) un sabiedroto iesaistīšana.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s