Monthly Archives: October 2016

Kādas ir pensijas pasaulē

Kad pēc ražīgiem darba gadiem strādājošs un pelnošs cilvēks nonāk izvēles priekšā – turpināt algotu darbu vai doties pelnītā pensijā, motivācijas rīcībai ir dažādas: godam nopelnīta atpūta liek meklēt mieru privātā telpā, paliekot saskarsmē ar tuviniekiem un domubiedriem; sapratne par mūžam kustīgo miesu un garu, kuri tikai aktīvā stāvoklī spēj uzturēt labu darboties spēju, mudina turpināt iesākto; veselība un organisma vispārējais stāvoklis diktē savu, un atkarībā no dabas dotā un paša sasniegtā, uzvar vai nu prāts, vai ķermenis. Protams, manos gados es varu tikai attāli minēt, kādi īsti iemesli vada ļaudis doties pensijā vai joprojām teikt darbīgu „jā!” profesijai. Katrā ziņā pensijas apmēram noteikti ir būtiska nozīme lēmumu pieņemšanā.

Saskaņā ar Mērsera Globālo pensiju indeksu, ko veido sadarbība starp Mercer (piedāvā risinājumus kompānijām veselības un labklājības sfērā) un neatkarīgo bezpeļņas organizāciju pētniecības centru ACFS, pirmajā vietā 2015. gadā vispārējā ziņā pensiju sistēmu vidū pasaulē ir Dānija. Austrālijā šis labklājības faktors ir novērtēts kā adekvātākais, Somijā – integrētākais. Adekvāta pensija valstī nozīmē pensiju, kura kā minimālais maksājums tiek veikts arī nabadzīgākajiem un tiek aprēķināta, ņemot vērā sabiedrības vidējos ienākumus un sasniedzot vismaz 70 % no strādājošā bijušajiem ienākumiem (pēc nodokļu nomaksas). Integrēta pensiju sistēma ir tāda, kurā tiek spēcīgi izmantota privāto pensiju fondu darbība. Dānija jau ceturto gadu ir šī saraksta galvgalī, ņemot vērā labo uzkrājumu un ieguldījumu sistēmu, adekvātu labumu principa ievērošanu un privāto pensiju sistēmas augsti attīstītu regulējumu.

Lai iegūtu labu pensiju, dzīves laikā mums jāveic zināmi maksājumi pensijas sistēmas uzturēšanai. Vai esam tam gatavi? Speciālisti iesaka 10 % noguldīt privātajos pensiju fondos. Turklāt pie mums par šiem ieguldījumiem ir tiesības saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli no summas, ko esam iemaksājuši savā pensiju 3. līmenī un kas nepārsniedz 10% no kalendārā gada bruto darba samaksas. Bet, piemēram, Šveicē tikko notikušais referendums parāda, ka strādājošie nav gatavi uzņemties lielāku nodokļu slogu nākotnes pensiju palielināšanas labā.

Advertisements